Silīcija karbīda atklāšanas vēsture

Silīcija karbīds ir karbīds, ko nejauši atklāja amerikāņu inženieris EG Acheson, kad tas 1891. gadā izkausēja dimantus. Tajā laikā to kļūdaini uzskatīja par korunda savienojumu un sauca par dimantu. 1893. gadā Acheson izstrādāja rūpniecisko metodi silīcija karbīda ražošanai, pretestības krāsni ar oglekļa materiālu kā kurtuves kodolu, kā arī SiO2 un oglekļa maisījuma sildīšanas un sildīšanas metodi, veidojot silīcija karbīdu (ASV patents Nr. 492 767). . Silīcija karbīdu var izmantot kā abrazīvu materiālu, ugunsizturīgu materiālu, pretestības sildelementu, deoksidētāju un tamlīdzīgus materiālus. Ugunsizturīgo materiālu ražošanā silīcija karbīdu izmanto dažādu silīcija karbīda ķieģeļu ražošanai, un to var izmantot arī kā piedevu vai antioksidantu. Silīcija karbīda keramika ir keramikas materiāli ar visaugstāko stiprību augstās temperatūrās, un keramikas materiāli ar silīcija karbīdu kā galveno sastāvdaļu. Silīcija karbīds ir tipisks kovalento saišu savienojums. Vienības šūna sastāv no tā paša silīcija-oglekļa tetraedra. Silīcija atomus centrē un ieskauj ogleklis.

https://www.hshightec.com/